54. tēma no 64· Labklājības, vienlīdzības un sabiedrības rādītāji

Sociālā kapitāla rādītāji

Sociālā kapitāla rādītāji kvantificē tīklus, uzticēšanos un pilsonisko līdzdalību, kas ļauj kopienām un institūcijām darboties efektīvi — „saistaudus", kuriem nav rindiņas nevienā bilancē, bet kuri redzami samazina izmaksas un berzi, kad tie ir, un redzami tās palielina, kad to nav. Mūsdienu ietvaru devis Roberts Patnems (Robert Putnam) grāmatā "Bowling Alone" (2000), kurā nošķirts saistošais kapitāls (saites līdzīgas grupas iekšienē) no tiltus būvējošā kapitāla (saites starp dažādām grupām); Apvienotās Karalistes Nacionālais statistikas birojs (ONS) kopš tā laika izveidojis pastāvīgu rādītāju kopu tā uzraudzībai valsts mērogā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Patnema galvenais empīriskais apgalvojums — dokumentēts ar ASV pilsonisko apvienību dalībnieku skaita, baznīcas apmeklējuma un arodbiedrību līdzdalības kritumu divdesmitā gadsimta beigās — bija tāds, ka sociālais kapitāls prognozē iznākumus, ko tradicionālajai ekonomikai grūti izskaidrot: zemāku noziedzību, labāku bērnu labklājību, efektīvāku vietējo pārvaldi, ātrāku ekonomisko atveseļošanos pēc satricinājumiem. Saistošais kapitāls (stipras saites ciešā grupā) ir labs savstarpējam atbalstam, taču var pārvērsties noslēgtībā; tiltus būvējošais kapitāls (vājākas saites starp dažādām grupām) parasti korelē ar piekļuvi iespējām, informācijas plūsmu un institucionālo uzticēšanos. ONS to uztvēra pietiekami nopietni, lai izveidotu nacionālu rādītāju ietvaru — tā sērija "Social Capital in the UK" (https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/wellbeing/bulletins/socialcapitalintheuk/latest) seko četriem pīlāriem: personiskām attiecībām, sociālo tīklu atbalstam, pilsoniskai iesaistei un uzticēšanās un sadarbības normām; katrs balstīts uz pārbaudītiem aptauju jautājumiem (Community Life Survey, Understanding Society). Publiskā sektora digitālajiem pakalpojumiem sociālais kapitāls ir būtisks divējādi: tas ir gan iznākums, ko daļa programmu mēģina veidot (kopienu noturības finansējums, sociālā recepte), gan ievaddati, kas nosaka, cik labi pakalpojums tiks pieņemts — pakalpojums, kas ieviests augstas uzticēšanās, labi savienotā kopienā, izplatīsies ar mutvārdu starpniecību tā, kā identisks pakalpojums zemas uzticēšanās apvidū neizplatīsies.

Matemātika

ONS četru pīlāru ietvars (rādītāji, ilustratīvi):

Personiskās attiecības:        % ar kādu, uz ko paļauties krīzē
Sociālo tīklu atbalsts:        % kas vajadzības gadījumā varētu aizņemties naudu no draugiem/ģimenes
Pilsoniskā iesaiste:           % kas pēdējos 12 mēnešos strādājuši brīvprātīgi vai veikuši pilsonisku darbību
Uzticēšanās un sadarbības normas: % kas piekrīt apgalvojumam „vairumam cilvēku var uzticēties"

ONS nepublicē nevienu vienotu saliktu vērtējumu — pīlāri tiek
ziņoti atsevišķi, apzināti, jo apvienošana vienā indeksā
noslēptu, kurš konkrētais pīlārs ir vājš.

Patnema saistošā/tiltus būvējošā kapitāla nošķīrums (ietvars, nevis formula):
  saistošais kapitāls ≈ saišu blīvums viendabīgas grupas iekšienē
  tiltus būvējošais kapitāls ≈ saišu biežums/stiprums starp atšķirīgām grupām

Aprēķina piemērs

Apkaimes sociālā kapitāla momentuzņēmums: Community Life Survey stila aptauja vietējā apgabalā uzrāda, ka 78 % ir kāds, uz ko paļauties krīzē (personiskās attiecības), 61 % vajadzības gadījumā varētu aizņemties naudu (tīklu atbalsts), 24 % pagājušajā gadā strādājuši brīvprātīgi (pilsoniskā iesaiste) un 41 % piekrīt, ka „vairumam cilvēku var uzticēties" (uzticēšanās un normas) — salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem attiecīgi aptuveni 85 %, 70 %, 30 % un 45 % (ilustratīvi, kalibrēt pēc aktuālā ONS biļetena). Apgabals atpaliek visos pīlāros, bet visizteiktāk uzticēšanās (41 % pret 45 % valstī, 4 punktu starpība) un pilsoniskās iesaistes (24 % pret 30 %, 6 punktu starpība) ziņā — tādējādi lielākais relatīvais trūkums, kas pelna mērķtiecīgus ieguldījumus (piemēram, kopienu grantu programmu), ir pilsoniskā iesaiste, nevis uzticēšanās, un tas jārisina, nevis ar vispārēju iniciatīvu „veidot uzticēšanos".

Saistošais pret tiltus būvējošo kapitālu, pakalpojumu dizains: nodarbinātības programma ciešā kopienā konstatē, ka ieteikumi kopienas iekšienē izplatās ātri (augsts saistošais kapitāls: ziņa izplatās dažu dienu laikā), bet programmai ir grūti sasniegt iedzīvotājus ārpus šī tīkla (zems tiltus būvējošais kapitāls: dalība ārpus kopienas kodola pēc vairākiem mēnešiem ir gandrīz nulle). Atrisinājums nav „vairāk mārketinga", bet apzināta tiltus būvējošu saišu veidošana — sadarbība ar organizācijām, kas atrodas ārpus esošā tīkla, jo ar saistošo kapitālu vien nevar atrisināt tiltus būvējošā kapitāla problēmu.

Saikne ar programmatūras inženieriju

  • Digitālās platformas, kas virza savstarpējo palīdzību, brīvprātīgo darbu vai kopienu grantus (piemēram, „vietējā savienotāja" pakalpojums), burtiski veido tiltus būvējošā kapitāla infrastruktūru; to panākumu rādītājam jābūt izveidoto saikņu tīkla daudzveidībai, nevis tikai darījumu skaitam — par plašāko modeli, kurā infrastruktūrai citi būvē vērtību virsū, skatiet valdība kā platforma.
  • Ja programmas pārmaiņu teorija skaidri izvirza sociālo kapitālu par iznākumu (kopienu noturības fonds, sociālās receptes pakalpojums), tai un loģikas modelim jānosauc konkrētais pīlārs (uzticēšanās, pilsoniskā iesaiste, tīklu atbalsts), ko tā cer ietekmēt, nevis nediferencēts iznākums „veidot kopienu", ko nevar mērīt pret ONS bāzes līmeni.
  • Sociālā kapitāla rādītāji ir noderīgs vienlīdzības skatījums līdzās Daudzkārtējās nelabvēlības indeksam: apgabals var būt trūcīgs ienākumos, bet bagāts sociāli, vai otrādi, un tie norāda uz ļoti atšķirīgām intervencēm.

Biežākās kļūdas

  • ONS četru pīlāru sapludināšana vienā saliktā vērtējumā — ONS to apzināti nedara; viens skaitlis slēpj, kurš konkrētais pīlārs nosaka zemo rādījumu, un vidējošana aizsedz atšķirību starp kopienu, kurai ir augsta uzticēšanās, bet zema pilsoniskā iesaiste, un kopienu, kurai ir otrādi.
  • Pieņēmums, ka sociālais kapitāls vienmēr ir labs — blīvs saistošais kapitāls noslēgtā grupā var aktīvi pretoties ārējām institūcijām (tostarp valsts pakalpojumiem); paša Patnema analīze uzskata saistošo un tiltus būvējošo kapitālu par atšķirīgiem labumiem ar atšķirīgu, dažkārt pretrunīgu ietekmi.
  • Aptaujās balstītu sociālā kapitāla mērījumu izmantošana kā operatīvu rādītāju reāllaikā — pamatā esošās aptaujas (Community Life Survey, Understanding Society) tiek veiktas reizi gadā vai retāk; sociālā kapitāla datus jāuzskata par lēni mainīgu kontekstuālu rādītāju, nevis kaut ko, ko pakalpojuma informācijas panelis var atjaunināt reizi nedēļā.

Avoti