26. tēma no 64· Valdības darbības un piegādes rādītāji

Sabiedriskās vērtības rezultātu kartīte

Sabiedriskās vērtības rezultātu kartīte pielāgo Roberta Kaplana (Robert Kaplan) un Deivida Nortona (David Norton) 1992. gada sabalansēto rezultātu kartīti — veidotu uzņēmumiem, kas optimizē peļņu finanšu, klientu, iekšējo procesu un mācīšanās un izaugsmes perspektīvās — organizācijām, kuru gala rezultāts ir misija, nevis peļņas robeža. Tā piespiež publisku iestādi ziņot par sniegumu vairākās nesamazināmās dimensijās vienlaikus, nevis sabrukt visu vienā skaitlī, kas slēpj kompromisus.

Kāpēc tas ir svarīgi

Kaplana un Nortona sākotnējais arguments Harvard Business Review bija tāds, ka viens finanšu rādītājs ir pēcpusējs indikators, kas neko nesaka par to, kāpēc sniegums mainīsies nākamajā ceturksnī. Privātajā sektorā risinājums bija četras saistītas perspektīvas. Valdībā līdzvērtīgu struktūru nodrošina Marka Mūra "stratēģiskais trīsstūris" (no Creating Public Value, 1995): pakalpojumam vienlaikus jāpiegādā sabiedriskā vērtība (misijas rezultāts), jāsaglabā leģitimitāte un atbalsts (politiskais un sabiedriskais atbalsts) un jābūt operatīvi īstenojamam (piegādājamam ar faktiski pieejamiem resursiem un spējām). Pola Nivena (Paul Niven) Balanced Scorecard: Step-by-Step for Government and Nonprofit Agencies (2003) ir praktiķa rokasgrāmata, kā Kaplana un Nortona četrus lodziņus pārtulkot šajā trīsstūrī — parasti "finanšu" pārsaucot par "resursu pārvaldību", "misiju" liekot augšā "akcionāru vērtības" vietā apakšā un klientu un ieinteresēto pušu perspektīvas uzskatot par līdzvērtīgām, nevis pakārtotām peļņai. Iemesls, kāpēc tas ir svarīgi piegādes komandai, ir tāds, ka publisks digitāls pakalpojums, ko vērtē tikai pēc finanšu vai efektivitātes metrikas (piemēram, izmaksas uz darījumu), sistemātiski nepietiekami ieguldīs leģitimitātes un rezultātu dimensijās, ko finanšu metrika nespēj saskatīt.

Matemātika

Sabiedriskās vērtības rezultātu kartīte ir ietvars, nevis formula, bet tās struktūra ir fiksēta un pelna precīzu atveidojumu:

Perspektīva          Publiskā sektora jautājums                  Piemēra rādītājs
--------------------------------------------------------------------------------
Misija / rezultāti    Vai mēs sasniedzam sabiedrisko vērtību,     Iedzīvotāju līmeņa rezultāta mērs
                       kuras radīšanai pastāvam?                  (skatiet outcomes-vs-outputs)
Resursu pārvaldība    Vai mēs izmantojam publisko naudu          Izmaksas uz rezultātu, budžeta
                       efektīvi un atļauto robežu ietvaros?       novirze
Klients / lietotājs   Vai lietotāji un iedzīvotāji var piekļūt   Pabeigšanas līmenis, apmierinātība
                       pakalpojumam un gūt no tā labumu?
Leģitimitāte / atbalsts  Vai politiskie pilnvarotāji, uzraudzības   Uzticības rādītāji, audita
                       iestādes un sabiedrība joprojām mūs atbalsta? secinājumi, apmierinātās sūdzības
Iekšējais process /   Vai mums ir spējas un process, lai          Personāla mainība, cikla laiks,
  mācīšanās            turpinātu uzlaboties?                      uzkrājuma vecums

Aizstāvamā rezultātu kartītē ir 3–5 rādītāji uz perspektīvu, izvēlēti tā, lai
nevienu perspektīvu nevarētu manipulēt, nepamanot kaitējumu citā.

Aprēķina piemērs

Pašvaldības pieaugušo sociālās aprūpes departaments: rezultātu kartīte reablementa pakalpojumam (īslaicīgs atbalsts, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt neatkarību pēc uzturēšanās slimnīcā) uzrāda:

Misija:         68 % pakalpojuma lietotāju pēc 6 nedēļām vairs nav vajadzīga pastāvīga aprūpe (mērķis 65 %)
Resursu pārvaldība: izmaksas uz pabeigtu reablementa epizodi = £1 850 (budžeta pieņēmums £2 000)
Klients:        lietotāju apmierinātība 82 %, vidējā gaidīšana pakalpojuma sākumam 4,1 dienas
Leģitimitāte:   3 apmierinātas sūdzības uz 1 000 epizodēm; pieaugušo aizsardzības padome vērtē
                pakalpojumu kā "labu"
Process:        darbinieku vakanču līmenis 14 %, vidējā lietu slodze 23 (drošas slodzes griesti: 25)

Lasot atsevišķi, misijas un resursu pārvaldības skaitļi izskatās pēc vienkārša veiksmes stāsta: zem budžeta un virs rezultāta mērķa. Lasot kopā ar procesa rindu, 14 % vakanču līmenis pret 25 lietu slodzes griestiem parāda, ka labais rezultāts tiek iegūts, strādājot tuvu nedrošiem personāla līmeņiem — brīdinājums, ko misijas skaitlis vien nekad neatklātu, un tieši tāds kļūmes veids, ko aicina viena perspektīvas KPI (skatiet publiskā sektora KPI).

Saikne ar programmatūras inženieriju

Komandai, kas veido iekšēju vai publiski pieejamu paneli, rezultātu kartīte ir tiešs arguments pret vienu "veselības rādītāja" logrīku: veidojiet vienu paneli uz perspektīvu un pretojieties produkta spiedienam tos sintezēt luksofora signālā, jo sintēzes solis ir tieši tur, kur kompromisu informācija tiek iznīcināta. Tā arī skaidri atbilst produktu komandu OKR struktūrām: misijas OKR bez pāra resursu pārvaldības vai procesa OKR atveido viena rādītāja kļūmes veidu, pret kuru Kaplans un Nortons rakstīja 1992. gadā. Skatiet sabiedriskā vērtība, lai redzētu Mūra pamatteoriju par to, kas patiesībā jāietver "misijas" lodziņam, un uzticības un leģitimitātes rādītāji, lai redzētu, kā leģitimitātes perspektīvu aizpildīt ar reāliem, avotētiem rādītājiem, nevis aizstājēju, ko neviens nevar aizstāvēt.

Biežākās kļūdas

  • Rezultātu kartītes sabrukšana vienā vērtējumā: četru perspektīvu vidējošana vienā skaitlī no jauna ievieš tieši to problēmu — slikts leģitimitātes vērtējums, ko maskē labs resursu pārvaldības vērtējums —, ko rezultātu kartīte pastāv, lai novērstu.
  • Privātā sektora "finanšu" perspektīvas kopēšana nemainītā veidā: publiskas iestādes resursu pārvaldības perspektīva ir par palikšanu atļauto, bieži norobežoto budžetu ietvaros, nevis ieņēmumu maksimizēšanu — Nivena pārsaukšana nav kosmētiska.
  • Tādu rādītāju izvēle, ko rezultātu kartītes īpašnieka komanda var vienpusēji pārvietot: leģitimitātes rādītājs, kas iegūts no tās pašas komandas, ko tas vērtē (piemēram, pašziņota sūdzību apstrāde), nav neatkarīgs pierādījums.
  • Rezultātu kartītes izveide vienu reizi un svaru vai rādītāju nekad neapskatīšana: Kaplans un Nortons paredzēja ikgadēju stratēģijas pārskatu; gadiem ilgi sasaldēta rezultātu kartīte attālinās no misijas, kuru tā bija izveidota izsekot.

Avoti

  • Robert S. Kaplan and David P. Norton, "The Balanced Scorecard: Measures That Drive Performance," Harvard Business Review, January–February 1992.
  • Paul R. Niven, Balanced Scorecard: Step-by-Step for Government and Nonprofit Agencies, Wiley, 2003.
  • Mark H. Moore, Creating Public Value: Strategic Management in Government, Harvard University Press, 1995.